Anatolijs Kreipāns: Ar sirdi un dvēseli, ar asinīm un sviedriem

Sen tā nav bijis, ka kāda sporta komanda piesaista sev tādu uzmanību, iekaro tādu cieņu un mīlestību līdzjutēju sirdīs. Pieļauju, ka pat zaudējuma gadījumā tonis nebūtu daudz atšķirīgāks, kaut gan tad jau, protams, būtu daudz "gudrinieku", kuri zinātu, ka ne mums īstie treneri, ne spēlētāji, ne mēs protam tamlīdzīgus pasākumus sarīkot u.tt. Toties tagad ir svētki.

Diezin vai pirms spēlēm ar Sanktpēterburgas SKA kāds paredzēja, ka rīdzinieki uzvarēs sērijā. Tas, ka uzvarēt nav neiespējams, bija zināms, pat runāja un rakstīja daudzi, bet tas drīzāk bija laba vēlējuma izteiksmē. Manuprāt, ļoti lielā mērā šīs sērijas likteni izšķīra jau pirmais mačs Sanktpēterburgā. Pirms tam ar dažiem kolēģiem spriedām, ka pirmo maču, ja spēle neiet un sākam zaudēt, varētu pat gandrīz vai "atdot", lai otrajā iemidzināto pretinieku pieveiktu un atvestu uz Rīgu neizšķirtu 1:1. Iznāca pavisam citādāk.

Viens no KHL favorītiem, pieredzējušākā līgas komanda nespēja spēlēt ar sirdi un dvēseli tā, kā to darīja Rīgas "Dinamo". Rodrigo Laviņa, Edgara Masaļska un Ģirta Ankipāna savainojumi tikai vēl vairāk saliedēja mūsu komandu, mums bija tāds komandas gars, ka pretinieka tituliem un meistarībai - ko nekādā ziņā nedrīkst noliegt - vairs nebija tik lielas nozīmes. Nebūtu nekāda sensācija, ka SKA pēc 0:2 būtu uzvarējis trīs nākamās spēles un ticis tālāk, taču arī tas tā izskatījās tikai uz papīra, jo morālā ziņā, kā izrādījās, SKA nebija gatavs to paveikt. Daudzi pamatoti uztraucās, ka uzvara trešajā spēlē ļaus SKA hokejistiem sajust uzvaras garšu un līdz ar to lauzt sērijas gaitu savā labā, ka pieredzējusī komanda pratīs labāk izmantot situāciju savā labā, bet... Tur jau ir tas izslēgšanas spēļu skaistums, ka tajās neko nevar iepriekš paredzēt, ka tajās neapstrīdams favorīts (vai tad SKA tāds nebija?) zaudē komandai, kura varēja būt un varēja arī nebūt izslēgšanas turnīrā.

"Play off spēlēs uzvaras plānot nedrīkt, tā jāizrauj no rokām pretiniekam, lai cik spēcīgs tas uz papīra būtu. Mēs spēlējām ar sirdi un dvēseli, katrs mūsu komandas spēlētājs bija gatavs katrā epizodē izdarīt visu, kas viņa spēkos un šis emocionālais lādiņš tika uzturēts visās spēlēs. Arī trešajā, ko zaudējām. Mēs ne mirkli nenolaidām rokas, pēc trešās spēles mēs pat nedomājām par to, ka tagad būs slikti, mēs zinājām, ka varējām uzvarēt arī tajā, bet mums vienkārši neiznāca to izdarīt. Katra spēle play off turnīros - tas ir kā atsevišķs stāsts. Un tā, kā šajos mačos aizsardzībā nospēlēja mūsu uzbrucēji, viņi nekad nebija spēlējuši visas sezonas laikā, man tik ļoti palīdzēja, ka burtiski izmēza tīru vārtu priekšu, gandrīz ne reizes neļaujot pretiniekiem izdarīt atkārtoto metienu," šiem vārtsargs Martina Pruseka vārdiem nevar nepiekrist. Par Pruseku, atklāti sakot, arī bija šaubas. Šī sezona viņam nav tik spoža, kā bija iepriekšējā, taču Pruseks ir tāds vārtsargs, kurš, sajutis, ka viņš ir viens un ka aiz muguras ir tikai rezervists, sāk spēlēt īpaši pārliecinoši. Tā bija pagājušajā sezonā, tā notika arī tagad.

"Neuzskatu, ka man šīs sezona ir neveiksmīga, es visu uztveru citādāk nekā jūs. Nerēķinu, par cik procentiem esmu sportiskā formā - par 100 vai 80, vienkārši eju vārtos un cenšos izdarīt tā, lai ripa tajos neielido. Ja sāksi sevi šaustīt par katru ielaisto ripu, tad labāk vārtos neiet nemaz," teica Martins, kuram pēc ceturtās spēles bija tik liela žurnālistu uzmanība, kāda šosezon vēl nav bijusi.

"Dinamo" uzvara šajā sērijā ir vēl viens apliecinājums tam, ka sportā viss notiek pakāpeniski, ka nepieciešams laiks un pacietība. Kolēģi no Sanktpēterburgas bija neviltoti pārsteigti par latviešu hokejisti izaugsmi, salīdzinājumā ar pirmo KHL sezonu, īpaši jau par Lauri Dārziņu un Miķeli Rēdlihu, par kārtējo Oļega Sorokina jaunību, par Kristapu Sotnieku, par Jāni Spruktu, kuru viņi iepriekš gandrīz nezināja. Bet to pašu jau var teikt par visu komandu kopumā. Ja parasti otro sezonu uzskata par to smagāko, tad mums tā iznāca ne tikai smagāka - atcerēsimies sezonas pirmo pusi, bet arī jau ar pirmās KHL sezonas rūdījumu bruņota. Play off spēļu un sēriju iznākumiem bieži vien pat nevar atrast loģisku izskaidrojumu to varbūt pat nevajag meklēt. Kāds gudrais taču reiz ir teicis, ka nevajag meklēt loģiku tur, kur tās nemaz nav...

Treneri un komanda ir paveikuši milzīgu darbu. Mums atkal ir komanda, kas ir iekarojusi sirdis un prātus. Neatkarīgi no tā, kā beigsies spēļu sērija ar MVD. Tas jau būs jauns stāsts, kura beigas neviens nevar paredzēt, bet kuram jau ir liela intriga - "Dinamo" pret Latvijas izlases treneru Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa vadīto komandu. Vismaz divas spēles "Arēnā Rīga" būs (tagad jau spēlēs līdz četrām uzvarām pēc shēmas 2-2-1-1-1).