Ernests Gulbis jau nedaudz vairāk nekā divus gadus nemainīgi ir pasaules labāko simtniekā. Labāko skaitā ir stabili, taču līdzjutēji vienmēr gaida ko vairāk. Runāt par pirmo desmitnieku pašlaik tomēr ir pāragri - jānostabilizē sava spēle. To lieliski apliecināja arī zaudējums Maiami Markosam Bagdatim ar 2 - 6 un 2 - 6. Ja pašam neiet serve un pretinieks to vien cenšas, kā noturēt bumbu spēlē, pārāk daudz kļūdu.
Gulbis reizēm var parādīt žilbinošu spēli un uzvarēt tobrīd labāko desmitniekā esošos tenisistus ( Robredo, Džokovičs, divreiz Bleiks). Kā līdzīgs spēj cīnīties pret pašu Nadalu ( Vimbldona un Madride) , taču gadās arī atslābuma brīži. Līdzīgi kā hokejā, kad fani pasaules čempionātā gaida vienīgi uzvaras, bet kopumā jau neveiksmju ir vairāk. Šobrīd Ernesta spēlē arī tāds neliels atslābums, kas varbūt saistīts ar ilgo prombūtni Amerikā, varbūt ar jauna trenera meklējumiem. Tāpat ar saaukstēšanos pēc Austrālijas. Par laimi, nekādi būtiskie reitinga punkti netika zaudēti un šajā ziņā tā kārtīgi jāsaspringst tikai uz „French Open" . Gulbis pēdējā laikā daudz trenējies kopā ar Igoru Andrejevu, kuram pašam arī tagad nav personiskā trenera. Karla Heinca Vetera periods nu beidzies.
Savstarpējo attiecību ķīmija izsaka daudz un šoreiz labāk būs izmēģināt ko jaunu. Jebkuram klases tenisistam nav viegli izvēlēties treneri un tāpat jebkuram trenerim nav viegli ar pasaules pirmā simtnieka spēlētāju. Tenisisti ir un tiem jābūt egocentriskiem. Būtībā sadarbībā pat svarīgāks ir psiholoģiskais faktors. Ko jaunu tenisā šajā līmenī iemācīties grūti, bet var attīstīties spēles izpratnē un psiholoģijā. Ja vairs īsti nesader kopā, nav ko mocīties. Karlam Heincam Veteram vairāk gribējās būt kopā ar savu ģimeni (viņam ir divi bērni) , Ernestam gūt lielāku progresu. Kādu laiku noteikti būs jāiztiek bez personīgā trenera, bet arī tas nav nekas jauns. Pat Rodžers Federers ilgāku laiku ir bez trenera un reizēm tenisā noalgo padomdevēju tikai uz kādu īsāku laika periodu.
Manuprāt, Ernestam par treneri vajag vai nu izcilu autoritāti, vai nu arī kādu jauno censoni, kurš ir gatavs izlikt darbā sevi par visiem simts procentiem. Pirmajā gadījumā nebūs viegli tādu treneri noalgot un arī pierunāt ( piemēram, Džimijs Konorss , Džons Makenrojs vai Mats Vīlanders), otrajā pastāv zināms risks. Var izdoties un tad izvilkta lielā loze, var nekas nesanākt. Tomēr kopumā nekādas traģēdijas nav un tā tenisā ir ierasta lieta - tenisisti pārtrauc sadarbību ar saviem treneriem. Dažreiz pat vienam izdodas pēcāk sasniegt vairāk, jo pamodies iekšējais spīts. Par laimi, Ernestam Gulbim pēdējā laikā ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar fiziskās sagatavotības speciālistu . Čīlieti, kas pamatā trenē Anu Ivanoviču un lielajos turnīros var palīdzēt arī mūsu tenisistam. Tas esot kas jauns un nebijis, turklāt ļoti augstā līmenī.
Nākamais turnīrs Ernestam Gulbim atkal "Masters" sērijas, tikai šoreiz jau Eiropā un uz māla seguma - 12.aprīlī Montekarlo. Paredzu, ka tieši pavasarī Gulbis var nospēlēt ļoti labi - ja ir laba fiziskā sagatavotība, māla laukumos viņam pat vairāk trumpju. Zinu, ka tas ir pretēji daudzu citu uzskatiem, tomēr tā ir. Pērn daudzas no savām labākajām spēlēm Ernests aizvadīja tieši māla laukumos - Parīzē pret Bleiku, Lapenti un Lodru, Itālijā pret Sepi. Tāpat Latvijā noteikti visi cer, ka Gulbis jūlijā spēlēs Deivisa kausa izcīņā pret Bulgāriju. Slodze iznāk pamatīga (ņemot vērā arī studijas Mākslas akadēmijā ) , bet kad gan visu to darīt, ja ne jaunībā? Nupat vēl realizēts interesants reklāmas projekts un to skatītāji visā pasaulē varēšot novērtēt pirms Vimbldonas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
