Pēc otrās kārtas „French Open” turnīrs beidzies visiem trim Latvijas pārstāvjiem Parīzē. Arī Ernests Gulbis šogad netika augstāk par otro kārtu, taču tas vēl nebūt nenozīmē pasaules galu – zemeslode joprojām griežas. Vienmēr jau gribas sagaidīt savējo uzvaras, taču ne vienmēr tā notiek.

Nav nekāda iemesla teikt, ka Latvijas tenisisti Parīzē būtu nospēlējuši slikti. Tik mazai valstij mūsu pārstāvniecība vien nebija peļama – Anastasija Sevastova un Ernests Gulbis vienspēlēs, Līga Dekmeijere dubultspēlē. Sevastova pirms tam lieliski aizvadīja kvalifikācijas turnīru un ar nopelnītajiem punktiem krietni pietuvojās labāko simtniekam. Vimbldonā gan vēl nāksies spēlēt kvalifikācijā, taču varbūt jau „US Open” Nastja uzreiz varēs iekļūt pamatturnīrā. To garantē vismaz 104.vieta pasaules reitingā sešas nedēļas pirms turnīra sākuma. Ja kāda no augstāk esošajām sāncensēm savainota, var pietikt arī ar dažām vietām zemāk reitingā.

Sevastova aizvadīja divus labus setus arī pret ungārieti Melindu Činku, taču divas lietus pauzes viņu tomēr izsita no līdzsvara un trešajā setā meistarīgāka bija ungāriete. Zaudēts reitingā augstāk esošai pretiniecei un nav iemesla teikt, ka turnīrs būtu neizdevies. Tāpat grūti ko pārmest pārējiem. Līga Dekmeijere kopā ar kanādieti Aleksandru Vozņiaku tomēr zaudēja nomināli devītajam spēcīgākajam duetam.

Ja palūkojam turnīru kopumā, tad pēc otrās kārtas pat daudzu tenisa lielvalstu pārstāvji nevar lepoties ar ļoti labiem panākumiem. Skatoties tikai vienspēles, Argentīna jau zaudējusi septiņus no 15 spēlētajiem, Francija - 25 no 38 tenisistiem, Vācijai no 14 nav zaudējuši tikai trīs, Krievijai no 22 cīņu turpinās septiņi, ASV no 17 palikuši vien pieci. Ceturtdien vēl dažas pēdējās otrās kārtas spēles un šie radītāji var pat vēl pasliktināties. Šajā kontekstā Latvija nebūt nav tā sliktākā . Igaunijai ir divas spēlētājas labāko simtniekā (Kanepi pat TOP 20), taču abas zaudēja jau pirmajā kārtā.

Skaidrs, ka Latvijā visvairāk runā par Ernesta Gulbja sniegumu. Pēc pirmās kārtas uzvaras pret amerikāni Semu Kvīriju slavēja, pēc zaudējuma otrajā kārta Nikolasam Almagro daudzi atkal viņu nolīdzina līdz ar zemi. Vai tā tiešām ir traģēdija? Spānis Almagro ir izlikto spēlētāju sarakstā un pat pēc reitinga viņš bija favorīts. Ļoti līdzīga spēle pirmajos divos setos, pat ar nelielu Ernesta pārsvaru otrajā setā, taču tie-break veiksme bija Almagro pusē. Jā, tieši veiksme, par ko stāstīja visi šī mača aculiecinieki. Ja Gulbim tiesnesis šaubīgi neieskaita vienu lielisku servi, bet pretinieka sistās bumbiņas tie-break veselas četras reizes trāpa tieši pa līniju, tad par veiksmes trūkumu Almagro nevajadzētu sūdzēties. Divi uzvarēti seti pēc kārtas gan vēl negarantētu panākumu visā mačā, taču tad jau Ernesta izredzes būtu labākas nekā spānim. Tas ir vienkārši fakta konstatējums un nekas vairāk.

Almagro ir ļoti stiprs māla seguma laukumos – kā nekā pērn „French Open” viņš tikai pusfinālā zaudēja Rafaelam Nadalam un 2008.gadā Almagro bija visvairāk uzvaru šī seguma laukumos kopā (Nadals gan nav spēlējis tika daudz turnīros). Jā, Gulbis gan bija pieveicis Almagro Romas „Masters” turnīrā, taču tas vien viņam nu nekādi vēl negarantēja panākumu Parīzē.
Tāpat var teikt, ka Gulbis krietni uzlabojis savu spēli, salīdzinot ar iepriekšējiem turnīriem. Par to liecina arī viņa statistika. Beidzot atkal ir lieliska serve un pret Kvīriju pat reti labs rādītājs visā vīriešu tenisā – 26 neatvairāmas serves un neviena dubultkļūda.

Smagie fiziskās sagatavošanās treniņi kopš janvāra sāk pamazām nest augļus. Atgriežas elastība, tāpat kā pozitīvs faktors atkal jāmin sadarbība ar Nikiju Piliču. Tā turpināsies arī Vimbldonas sagatavošanās procesā. Pēc nelielas atpūtas Gulbis spēlēs Londonas „Queen’s Club” turnīrā, tad treniņu nedēļa un Vimbldona, pēcāk turneja ASV. Kritiens ATP reitingā pēc pusotras nedēļas būs neizbēgams, taču turpmāko turnīru plānu tas neietekmēs. Visticamāk Ernests reitingā ieņems aptuveni 75 – 80 pozīciju, taču „Grand Slam” turnīriem ar to pietiks. Dažos Amerikas turnīros Gulbim var gan nākties spēlēt kvalifikācijā, bet sportists esot tam gatavs. Ja forma iet pa augšupejošu līkni, tad tā nav nekāda traģēdija. Ja sportiskās formas nav, neko nelīdz arī tūlītēja iekļūšana pamatturnīrā , kas bieži vien beidzas jau pirmajā kārtā. Lai ieietu ritmā, vajadzīgas vairākas spēles pēc kārtas un varbūt šoreiz pat šim nolūkam derīgi būtu izvēlēties pat kādu „Challenger” turnīru. Tā teikt, lai atgūtu uzvaras garšu.

Varu iedomāties, ka dažs labs jau atkal runā par otrās kārtas lāstu un tamlīdzīgi. Latviešiem tas raksturīgi. Skaudība, neticība, nenovīdība. Viegli pašlaik Ernestam Gulbim tiešām nav, jo pēdējos mēnešos aizvadīti smagi treniņi un ar īpašiem panākumiem arī nevar lepoties. Bet nav arī par ko kaunēties, jo slavenais Marats Safins, piemēram, otrajā kārtā zaudēja mazpazīstamam francūzim Džozelinam Uanam. Ko tagad darīt Safinam? Nošauties, pakārties? Vai krievu masu mēdiji tagad iznīcinoši kritizē Safinu? Nekā tamlīdzīga, kaut slavas dziesmas viņam arī neviens nedzied. Tāda ir dzīve un tāds ir teniss.

Smieklīgākais, ka pie mums daži žurnālisti pat iedomājas, ka Gulbim ar viņiem jārunā katru brīvu brīdi. Priekš tam taču domātas oficiālās preses konferences. Tenisisti pārsvarā ir egocentriski, jo tikai tā var sagatavoties mačiem un vienatnē laukumā izturēt visu šo spriedzi. Ja brīvajā laikā sportists negrib ar visiem diskutēt par savu spēli un dzīvi, tad tas ir saprotams. Ja kas, tad par zināmo gadījumu Minhenē Gulbis ir uzrakstījis paskaidrojumu ATP novērotajiem un ar to arī viss izsmelts. Nekādu īpašo soda sankciju nav. Jo mazāk viņa sniegumu laukumā saistīs ar radurakstiem un dažu grupējumu savstarpējām cīņām, jo labāk. Viņš jāvērtē kā tenisists un punkts, jo laukumā jau visu izšķir tikai sportists pats.

Ja gribat dzirdēt manu viedokli, tad drīzumā jāseko progresam - darbs vienmēr tiek atalgots. Vai tas garantēs ļoti labus rezultātus, to gan nezinu. To faktiski nepateiks neviens, jo daudz izšķirs dažādi sīkumi. Arī pārējie trenējas un nestāv uz vietas un to pierāda arī viens otrs pārsteigums Parīzē. Kā teiktu Ivars Godmanis, tenisā ir jāstrādā ļoti smagi, jātrenējas katru dienu un divreiz dienā un pat tas vēl negarantē, ka jūs kaut ko sasniegsiet.

Kas šogad triumfēs Parīzē? Pēc pirmajām kārtām vēl grūti izdarīt secinājumus. Nadals ir sācis savā stilā, kaut dažos setos pat ir pamocījies ar saviem pretiniekiem. Tāpat vājuma brīdis jau ir bijis Endijam Murejam un tāds noteikti būs arī Federeram un Džokovičam. Pārsteigumu var sagādāt vēl kāds un trešajā kārtā aizraujošs varētu būt Almagro mačs ar Fernando Verdasko. Sievietēm ko prognozēt vēl grūtāk, jo pirmajās kārtas mocījās gan pērnā gada uzvarētāja Ana Ivanoviča, gan māsas Viljamsas. Šobrīd svarīgākais ir nepiedzīvot negaidītu fiasko, taču sākot no ceturtdaļfināla jau visas būs uzvaras cienīgas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!