Ja pirms citiem Eiropas čempionātiem Latvijas izlase devās ar mērķi iekļūt nākamajā kārtā (un bieži dabūja trūkties), tad šoreiz izlase dodas ar zināmu atslābumu – nekas liels netiek prasīts, mērķi nav izvirzīti, psiholoģiskās nastas nav. Un arī izlases sniegums ir simpātiskāks, daudz enerģiskāks, agresīvāks nekā līdz šim.
Domāju, ka lielus kalnus mūsu izlase negāzīs Šauļos, taču basketbolisti nebūs arī nekādi "peramie zēni". Pirmās pārbaudes spēles neiepriecināja, mūsu jaunā izlase rādīja patiešām atbilstošu basketbolu (brīžiem haotisks, daudz kļūdas, sasteigti metieni, utt). Tomēr pēdējās spēles jau bija iepriecinošas – kļūdas daudz mazāk, laba darbība aizsardzībā, uzbrukumi koordinēti.
Jāatzīst, ka Bagatskis&co ir paveikuši fantastisku darbu. Izlase, kas bija treniņnometnes sākumā, un izlase, kas atbraukusi uz "Eurobasket 2011", ir divas dažādas lietas. Valstsvienībā nav izteikta uzbrukuma līdera jeb punktu mašīnas (piemēram, kā Dirks Novickis), kā tas ir vairākās komandās, toties komanda spēlē kā KOMANDA, kas ir vēl lielāks pluss. Pārbaudes spēlēs iepatikās spēlētāju darbība – nekautrējās pārkāpt noteikumus, kad bija zaudēta pozīcija, lai pretinieks met soda metienus. Labi, nopelnīja puiši piecas piezīmes, bet iznāca nākamais un turpināja "sist". Un tas deva augļus.
Vēl viena lieta ir Latvijas basketbola lielākā "īpatnība" - trīspunktnieki. Šoreiz "trijnieki" varētu būt stiprā puse, lai gan pārbaudes spēlēs tika izmests tik daudz, ka bail pat domāt. Bet pēdējās divās pārbaudes spēlēs tas deva rezultātu. Domāju, ka arī Krievijas izlasi Latvija "varēja paņemt", tomēr izpaudās kaut kāda bijība pret uzvārdiem uz krekliņu muguras. Lielbritānijai, man liekas, ka uzvārdi pat bija nopietnāki, bet rezultāts – pārliecinoša uzvara bez liekām bažām. Tas tikai lieku reizi apliecina Bagatska teikto, ka izlase ir mierīgāka un pārliecinātāka. Ja "jaunie" nepaskatīsies, ka uz krekliņa rakstīts Pārkers, tad būs labi....
Vēl pirms Eiropas čempionāta ir liels prieks par Bagatski un viņa palīgiem. Vēl pagājušā gadā daudzi viņam izteica līdzjūtību – saki, tu pats bāz galvu cilpā... Bet viņš izdzīvoja! Un domāju, ka no Lietuvas atgriezīsies augsti paceltu galvu, jo nebūs par ko kaunēties. Līdzšinējais sniegums ļauj domāt pozitīvi un nevajag pirms laika teikt, ka "te jau nav izlase", "kaut kāds sētas sastāvs", utt. Šobrīd izlasē ir tie spēlētāji, kuri gribēja spēlēt, un šobrīd izlasē ir LABĀKIE, kas Latvijā ir. Tie, kuriem bija dota iespēja sevi pierādīt pirms tam, to izdarīja "ļoti spoži" Seviļā un Gdaņskā. Ko viņi izdarīja, mēs labi zinām. Tagad ir iespēja citiem – tiem, kuri nedižojas ārpus sporta laukuma un negozējas ar skandāliem dzeltenajā presē.
Tā ir MŪSU valstsvienība. Un tieši tāpēc turēsim īkšķus un nenoniecināsim spēlētājus pie pirmās neveiksmes. Šī izlase, ja saglabāsies tās modelis, savu vārdu varētu teikt pēc diviem gadiem, ja ne pēc četriem. Novēlēsim veiksmi un cerēsim, ka šī izlase ļaus atdzimt basketbolam no tās vietas, līdz kurai "noveda būt vai nebūt paaudze".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
