Māris Rīmenis: Jaunas zvaigznes un citu noriets

Atšķirībā no daudziem citiem, es negribu salīdzināt Sevastovu ar Gulbi, sieviešu un vīriešu teniss tomēr ir divas pavisam atšķirīgas lietas. Gulbja spēle pret Tursunovu nemaz nebija tik slikta, pats samērā nosvērts, bet šoreiz ļoti izšķirīgā brīdī trešā seta taibreikā kļūdījās tiesnesis. Varbūt  tādēļ Ernests pazaudēja šo setu, varbūt tas būtu  noticis tik un tā.   Rezultāts tāpat visiem zināms un galvenais pašam nekrist panikā.

Sevastovas neveiksmju sērija ir vēl iespaidīgāka nekā Gulbim un baidos, ka viņai būs grūtāk atgriezties reitinga augšdaļā.

Šogad Vimbldonā noteikti pārsteidz daudzās sensācijas sieviešu turnīrā. Māsas Viljamsas izstājušās, neveiksmes daudzām krievietēm, jau otrajā kārtā zaudējusi "French Open" čempione ķīniete Nā Lī. Toties uz titulu atkal pretendē Marija Šarapova., labas izredzes  čehietei Kvitovai, tai pašai poļu izcelsmes vācietei Sabīnei Lisicki, noteikti arī  visām citām, kas iekļuvušas ceturtdaļfinālā. Jā, atkal tālāk par ceturto kārtu nav tikusi pasaules reitinga līdere dāniete Karolīne Vozņiacki. "Grand Slam" turnīros gan tas nav nekas jauns, viņai nav un ilgi var nebūt neviena lielā turnīra titula, jo pats spēles stils ir pārāk mīksts. "Grand Slam" turnīros jāiet gluži uz dzīvību vai nāvi, skaisti bumbojot tālu netiksi.

Vīriešiem varbūt atkal visi  labākie četri pasaules reitingā tiks līdz pusfinālam. Skatoties pretiniekus , to vajadzētu paveikt. Vislielāko sensāciju sagādājis vēl 18 gadus vecais austrālietis Bernards Tomičs. Izgājis kvalifikācijas trīs kārtas, tagad šim jauneklim arī četras uzvaras pamatturnīrā, tostarp pret Robinu Sederlingu trijos setos. Nākamais - Novāks Džokovičs. Serba izredzes ir krietni labākas, bet ar savu neordināro spēli un uzteicamo psiholoģisko līdzsvarotību jau šajā vecumā Tomičs var sagādāt milzu pārsteigumu, viņam nav ko zaudēt . Būtībā gan tenisa zinātājiem tas nemaz nav tik liels pārsteigums, jau pirms gadiem trim  daudziem bija skaidrs, ka tāda talanta sen nav bijis. Tā rakstīja specializētajos tenisa izdevumos un šiem izteikumiem var tikai piekrist. Bosniešu izcelsmes spēlētājs jau 15 gadu vecumā triumfēja junioru "Australian Open", kļūdams par visu laiku jaunāko uzvarētāju Melburnā. Toreiz viņa finālspēle pulcēja pilnas centrālā laukuma tribīnes un arī tas nebijis gadījums junioru tenisā.

Tomiča spēle bija eleganta jau tad, kaut toreiz viņam vēl pietrūka fiziskā spēka un izturības. Taču jau tad bija acīmredzams kāds fakts - Tomičs spēles laikā lieliski spēja atkost pretinieka mīnusus un savu spēli veidot tā, lai būtu maksimāli neparocīgi oponentam. Ja nebūs savainojumu, jaunais austrālietis cerības attaisnos, jau jaunnedēļ viņš kļūs par savas tagadējās mītnes zemes reitinga līderi un diezin vai tādēļ viņam panākumi sakāps galvā. Donalds Jangs nesen bija pārliecinoši pirmais pasaulē junioriem , bet tāds čiks no viņa iznācis. Lietuvietis Ričards Beraņkis arī bija pirmais un viens otrs viņam paredz nez kādu nākotni - krietni palīdz  valsts, bet progress tik un tā apstājies, kamēr krietni jaunākais Tomičs jaunnedēļ jau viņu apsteigs.

Perspektīvo kontekstā arī par mūsējiem. Par profesionālās karjeras beigām paziņojis Kārlis Lejnieks. Labs, perspektīvs tenisists, kas bija spējis iekļūt pasaules reitinga ceturtajā simtā. Labs augums, eleganta spēle, taču nomocījuši dažādi savainojumi un pats sportists teic, ka nav vairs īsti motivācijas, pirmais simtnieks tā arī paliks tikai sapnis.

Protams, 23 gadu vecums tenisam vēl nekas nav, bet Kārlis noteikti vislabāk apzinājās savas iespējas. Karjerā divi tituli vienspēlēs "Future" turnīros, taču pamatā visi panākumi tikai un vienīgi cietā seguma laukumos. Daudzi varbūt nezina, bet savulaik Lejnieks nebija īpaši vājāks par savu vienaudzi Ernestu Gulbi, dažkārt viņam bija pat labāki panākumi, īpaši ap 12 gadu vecumu.  Laiki mainās un sasniegumi jaunībā vēl negarantē panākumus profesionāļu konkurencē. Tikpat labi jau varam atcerēties Raimondu Sprogu un arī Andri Fiļimonovu. Visas iespējas būt labāko vidū, bet vienu nomocīja hroniskie savainojumi, otram ko vairāk sasniegt neļāva paša apņēmība plus materiālās iespējas. Par nākotni pagaidām tik vien skaidrs, ka Kārlis to grib saistīt ar tenisu, iespējams, darbs kādā no akadēmijām ASV. Lejnieks var ne tikai trenēt , bet paspēlēt pretim jebkuram kā sparinga partneris.

Vīriešiem pašlaik profesionālajā reitingā Latvijai ir septiņi tenisisti, kas būtībā ir daudz tik mazai valstij. Nākamajiem pretiniekiem Deivisa kausa izcīņā dāņiem ir tikai trīs, turklāt kaut cik cienījamā vietā tikai Frederiks Nīlsens (200.). Ar Dāniju jūlija sākumā jāspēlē izbraukumā māla seguma laukumos. Lejnieka nebūs, par Gulbi  šaubas un viss smagums būs jāiznes uz saviem pleciem Andim Juškam un Denisam Pavlovam. Tīri matemātiski gan mūsējiem būtu jāuzvar - pietiek abiem pieveikt vienspēlēs dāņu otru numuru un vēl gūt uzvaru dubultspēlē, bet reizēm Deivisa kausa mačos tik gludi tomēr neiet. Jebkuri citi tenisisti vēl nav īsti palīgi un arī Adrians Žguns pēdējā laikā nav neko īpašu sasniedzis.

Lai viss nebūtu tik bēdīgi - Latvijai aug ļoti labas jaunās tenisistes. Te nerunāju par dažu iespēto nesen "Riga Open" - saspringtā kalendāra dēļ daudzi labākie jaunieši tomēr spēlēja citur. Šajās dienās Latvijas U-14 meiteņu izlase Eiropas kausa izcīņā Čehijā iekļuvusi finālā un līdz ar to garantējusi līdzdalību Eiropas čempionāta finālturnīrā Itālijā. Tur spēlēs astoņas labākās kontinenta komandas, turklāt sešas kvalificēsies pasaules finālam. Atkārtošos vēlreiz, bet jauniešu tenisā īstais rādītājs ir U-14 grupa, jo vēlāk jau labākie mēģina ielauzties profesionāļos un šajā līmenī spēlē reti. Jaunākie U-12 tenisisti bieži vien arī nav īstais rādītājs, pārāk atšķirīga treniņu metodika dažādās valstīs un arī pašu sportistu fiziskā attīstība. Aļona Ostapenko pašlaik U-14 ETA reitingā ir otrā, Dārta Elizabete Emuliņa pirmajā simtniekā un kopā tas ir varens spēks. Ostapenko var uzvarēt jebkuru pasaulē un neslikts sniegums abām ir arī dubultspēlē.