Ernests Gulbis un Anastasija Sevastova kāpj pasaules tenisa reitingā, Rīgā šonedēļ notiks augstākā līmeņa Eiropas un pat ITF vadītāju sanāksme, Lielupē risinās valsts ziemas meistarsacīkstes – tas raksturo tenisa aktivitātes martā. Lai kas arī nenotiktu, līdzjutējus visvairāk gan priecē mūsu līderu progress.

Anastasija Sevastova pēdējos turnīrus  aizvadījusi vareni un arī viņas šī gada kopējā bilance vienspēlēs ir pozitīva. Turklāt tas ne jau kaut kādos otrā līmeņa turnīros. Uzvaras pret Jeļenu Jankoviču, Annu Ivanoviču, Alizē Kornē, Veru Duševinu un Ivetu Benešovu jau runā pašas par sevi. Nejauši pārspēt tik daudzas favorītes nevar. Ar darbu, raksturu un cīņassparu liepājniece panākusi daudz, vien žēl, ka veselības likstas liegušas iekļūt Maiami pamatturnīrā. Pirms tam Nastjai esot bijušas kādas problēmas ar pēdu un skaidrs, ka pret ASV tenisisti Varvaru Ļepčenko neveiksme piedzīvota veselības problēmu dēļ. Rezultāts tika strauji auga pretinieces labā, ka izstāšanās otrā seta vidū neizbrīna. Žēl, bet neviena cita pamatturnīra tenisiste neatteicās spēlēt, jo Sevastova tad būtu tikusi arī kā laimīgā zaudētāja (augstākais reitings starp kvalifikācijas finālistēm). Nekāda traģēdija gan nav notikusi - tenisā  bieži vien nākas saskarties ar tādām mikrotraumām, kad tiek nobrāztas pēdas, asiņo tulznas un tamlīdzīgi. Sāpīgi, traucē spēlēt, taču parasti jau pēc kāda laiciņa viss ir atkal kārtībā.

Par Sevastovas sniegumu kopumā nav ko raizēties, kaut viņas spēli šogad televīzijā izdevies redzēt pavisam reti un tāpēc visu izvērtēt pagrūti. Skaidrs, ka Nastja ir cīnītāja un punktus nevienai nedāvina, turklāt arī pati radoši domā laukumā. Viņas sadarbība ar Martinu Rutneru ir izdevusies, kaut Kārlim Lejniekam par šo treneri radies ne tik labs iespaids. Katram savs un dažubrīd vienkārši nesader raksturi vai vēl kādas nianses. Ar savu augsto reitingu Sevastova nu var mierīgi gatavoties nākamajiem lielajiem "Grand Slam" turnīriem un faktiski arī citos WTA turnīros viņai nu būtu jāiekļūst bez kvalifikācijas. Aprīlī paliks 20 gadi un tas ir vecums, kad var gūt vēl lielākus panākumus. Laiks, kad tīneidžeres vinnēja vienu pēc otras nu ir pagājis un tas pats attiecas arī uz vīriešu tenisu.

Ernests Gulbis pašlaik trenējas Spānijā un jau gatavojas sezonai māla seguma laukumos. Treniņiem laika ir gana, jo viņa pirmie turnīri būs tikai aprīlī - Montekarlo, Barselonā un Romā. Visos ar savu tagadējo reitingu Gulbis tiek pamatturnīrā un tas noņem neziņu un papildus spriedzi. Pēc Indianavelsas Gulbis uz brītiņu bija ieskrējis Latvijā, jo Amerikā jau tā bija pavadījis gana daudz. Jau iepriekš kopā ar treneri Ernānu Gumī bija izlemts Maiami Masters nespēlēt. Ernests zaudēs tikai desmit reitinga  punktus, bet pirmajā piecdesmitniekā tas tāds nieks vien ir un neko būtiski neietekmē. Var noslīdēt lejup vien par dažām pozīcijām, bet arī tas vairāk atkarīgs no tuvāko konkurentu snieguma. Situācija bija tāda, ka Maiami pieteikumā tika skatīts februāra sākuma reitings un Gulbis automātiski nevarēja iekļūt pamatturnīrā. Palika vien divi varianti . Pirmais  - pieteikties un gaidīt , kad kāds no augstāk esošajiem tenisistiem slimības vai traumas dēļ atteiksies. Otrs - spēlēt kvalifikācijā. Amerika laikam gan bija nedaudz apnikusi un arī treneris gribēja uz vienu nedēļu apciemot savu ģimeni, draugus un radus Argentīnā. Neuztraucieties, Ernestam absolūtās brīvdienas nebija, jo uz Latviju līdzi atbrauca arī fiziskās sagatavotības treneris. Par laimi, ar veselību viss esot kārtībā un celis tagad tā nenomoka. Vēl viens iemesls, kādēļ par katru cenu nevajadzēja  spēlēt Maiami, jo  tas tomēr  turnīrs uz cietā seguma. Māla jeb tenisita laukumi ir daudz labvēlīgāki kājām un to locītavām, parasti hroniskie savainojumi te par sevi atgādina retāk.

Nav jēgas tagad spriest par Gulbja izredzēm trijos lielajos aprīļa turnīros, taču sagatavoties  vajadzētu labi. Spānijā gan patlaban ir lietains un tas traucē treniņu norisei laukā, taču gan jau laiks uzlabosies. Kamēr daudzi vēl cīnīsies Amerikā, pēcāk veiks pārlidojumu un tad sāks pierast pie māla seguma, Gulbis var paspēt kārtīgi iejusties spēlei uz šī seguma. Var runāt arī par kopējo turnīru stratēģiju. Tagad ir labvēlīgs laiks papildināt punktu krājumu, bet jādomā arī par nākamo gadu un punktu  aizstāvēšanu. Ja īsā laika periodā ir gūts daudz punktu, pēc gada situācija var būt divējāda. Vai nu punktus aizstāv un iegūst pat vairāk, vai arī seko krietns kritiens reitingā lejup.

Joprojām palieku pie savas domas, ka ar pacietību Gulbis māla laukumos var spēlēt ideāli. To viņš jau dažkārt pierādījis, kaut reizēm pietrūcis pacietības un fiziskās izturības. Ar laiku šie trūkumi jānovērš un varbūt tas pat izdosies ātrāk nekā stabilizēt spēli pie tīkla, kas tik svarīgi hard seguma laukumos. Starp citu, atkal ir doma kādā no lielajiem aprīļa turnīriem pieteikties dubultspēlē un tas, jādomā,  lai uzlabotu spēli no gaisa. To saprot pats sportists un viņa treneris, taču vienā dienā, nedēļā vai pat mēnesī nevar panākt, ka pēkšņi no gaisa Gulbis sāks spēlēt droši un pārliecinoši. Ja drīzumā tā notiks, rezultāti būs vēl labāki. Māla laukumos  kā trumpis nāk klāt saīsinātie sitieni un lieliskā bumbas izjūta. Labi, nesalīdzināsim Gulbja un Nadala izredzes, taču pret vienu otru agresīvu spēlētāju Ernests māla laukumos nospēlēs labāk. Par spēlēšanu Deivisa kausa izlasē pagaidām pāragri runāt, jo pagaidām  nav droši zināms - kad , kur un pret ko Latvijai ir jāspēlē. Eiropas -Āfrikas grupas tabulas bieži vien ir kā rēbuss, jo komandu skaits ar katru gadu mainās un tādas noteiktas formulas nav. Polija, Rumānija, pat DĀR, var būt visādi varianti.

Gana klusi šonedēļ Lielupē tiek aizvadīts Latvijas ziemas čempionāts. Daudzi labākie (tāpat perspektīvākie jaunieši) ir ārzemēs un tāpēc parastam līdzjutējam laikam maz intereses par pasākumu. Toties kas nebijis Latvijas tenisa dzīvē citā jomā. Nedēļas beigās Rīgā pulcēsies Eiropas tenisa asociācijas līderi, vairāk nekā 40 dalībvalstu pārstāvji un pat starptautiskās tenisa federācijas vadība ar ITF prezidentu Frančesko Bitti priekšgalā. Kā nesen teica LTS savienības prezidents Juris Savickis, tik mazai valstij sarīkot tik grandiozu forumu ir liels gods un kaut kas tāds iespējams labi ja reizi 50 gados. Nu tas notiks un tenisa attīstībā šādu Eiropas tenisa asociācijas mītiņu nevajag par zemu novērtēt. Tā ir lieliska iespēja sarīkot vēl kādu ETA turnīru Latvijā un solis pretim lielajam mērķim - reiz redzēt mūsu zemē ne tikai "Future", bet arī kādu ATP vai WTA turnīru. Uz to jāiet soli pa solim un tāda ir mūsējo nostāja. Vai tad nebija daudz skeptiķu par Rīgas "Dinamo" projektu - gan no sportiskā, gan naudiskā viedokļa? Līdzīgi  arī tenisā - ja ir tāds mērķis un labi izstrādāta stratēģija, nekas nav neiespējams, to Savicka kungs jau apliecinājis hokejā. Pasākums ir nopietns un par to liecina arī  ieplānotā ITF un ETA tenisa vadības tikšanās ar mūsu valsts prezidentu Valdi Zatleru.  Ir jāmāk izmantot tagadējā situācija. Valstij gan grūti laiki, bet mūsu vadošie tenisisti progresē, interese par spēli ir un jāmāk atrast tās sviras, ar kurām piesaistīt vēl kādu papildus piešprici no Eiropas un pasaules tenisa vadības. Ja tā notiks, tenisā varēs trenēties ne tikai turīgo vecāku bērni un mūsu izaugsme būs straujāka. Divi pasaules klases tenisisti nav slikti tik mazai valstij, bet pirmajā simtniekā vēlams būtu ieraudzīt vēl kādu mūsējo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!