Anatolijs Kreipāns: Tagad kārta Rīgai

Kad Latvija balsošanā par tiesībām rīkot šo turnīru ar 16:6 pārspēja Čehiju, tad FIBA vīriem noteikti bija kaut nelielas bažas par Eiropas čempionāta sarīkošanu un tās bija saprotamas – tamlīdzīgu pasākumu rīkojam pirmo reizi. Sekmīgi bija noritējuši Eiropas kadetu (U16) un U20 čempionāti, kas noteikti bija plusiņi, lai Latvijai piešķirtu sieviešu čempionāta saimnieces godu, tomēr tie uzskatāmi tikai par ģenerālmēģinājumu pašreizējam pasākumam.

„FIBA vīri ir stāvā sajūsmā par redzēto un īpaši jau par pārpildītajām tribīnēm un emocijām Latvijas izlases spēles laikā, par atklāšanu un Liepājas Olimpiskā centra halli,” otrās spēļu dienas rītā teica LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps.

Domāju gan, ka FIBA vīri bija sajūsmā, jo no kolēģiem, kas apmeklējuši vairākus iepriekšējos Eiropas čempionātus citās valstīs nācās dzirdēt un TV ekrānā bija iespēja arī redzēt, ka tas bieži vien ir tāds diezgan ikdienišķs pasākums, kas norit, maigi izsakoties, nebūt ne labākajās sporta bāzēs. Liepājas Olimpiskais sporta centrs kā tāds ir lielisks, plus vēl publikas atsaucība, viesmīlība un kaut vai tāds it kā sīkums kā Latvijas izlases pretinieču aicināšana laukumā viņu valsts valodā – tas un vēl daudz kas cits radīja tika labas un ļoti labas atsauksmes par turnīra sarīkošanu. Grieķijas izlases galvenais treneris Kostass Misass preses konferencē pat pēc dramatiskā cīņā zaudētā mača Latvijai izteica savu cieņu turnīra rīkotājiem un sajūsmu par publiku (viņam piebalsoja arī viena no grieķu komandas līderēm Stiliani Kalcidu). Arī par Valmieru tika saņemtas labas atsauksmes, kaut gan, protams, tur tāda ažiotāža nemaz nevarēja būt, jo tur nespēlēja Latvijas izlase. Tas, ka kādai komandai kādreiz bija kāda sīka iebilde vai pretenzija – tas ir tikai normāli, tā tas notiek arī olimpiskajās spēlēs un šādas pretenzijas var atrisināt bez trokšņa.

Atrodoties Liepājas Olimpiskā centra hallē, pirmajā dienā pieķēru sevi pie domas, ka ... esmu kādā Eiropas čempionātā ārzemēs vai pat olimpiskajās spēlēs, tikai šeit apkārt skan latviešu valoda un nedaudz kāda svešvaloda nevis atrādi. Liepāja un Valmiera kā Eiropas čempionāta pilsētas sevi apliecināja no labākās puses un Latvija ne tikai basketbola kontekstā ieguva atzinību. Tagad sākas Eiropas čempionāta otrā daļa, bet tad – izšķirīgās spēles un tagad tiek dots vārds galvaspilsētai Rīgai. Tagad – Rīgas kārta sevi apliecināt, lai ne tikai pirmais, bet arī pēdējais iespaids par Latvijā notikušo Eiropas čempionātu ir tikai un vienīgi labs.

Vai „Arēna Rīga” tiks aizpildīta? Liepājā tas bija liels notikums, bet vai tas tāds būs arī Rīgā? Tālredzīgs un saprātīgs ir lēmums samazināt minimālo biļešu cenu uz katru no trim dienas spēlēm līdz Ls 2,50 (dārgākās biļetes maksā Ls 5 uz vienu spēli) un nepārdot vairs biļetes uz visām trim dienas spēlēm. Liepājā, piemēram, visas biļetes bija izpirktas jau iepriekš un tie, kas gribēja atnākt apskatīties kādu no dienas spēlēm, kad tribīnes bija likumsakarīgi pustukšas, nevarēja to izdarīt, jo lielākā daļa biļešu īpašnieku taču nāca uz dienas pēdējo maču, kurā spēlēja Latvija. „Arēnā Rīga” būs iespēja nākt uz jebkuru spēli atsevišķi.

„Mēs izdarījām visu, lai Rīgā būtu liela ažiotāža,” puspajokam pēc mača ar Grieķiju teica Latvijas izlases galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš. Patiešām – Latvijas izlase uzvarēja visās trijās spēlēs, pēdējā no tām sarūpējot dramatisku galotni gan pamatlaikā, gan papildlaikā, Latvijas izlasi speciālisti uzskata par vienu no šā turnīra favorītēm, tā ir pirmā reize, kad savu komandu varam redzēt klātienē Eiropas čempionātā un līdz ar tik daudzās spēlēs pret tik spēcīgām pretiniecēm. Kad tad vēl, ja ne tagad nākt uz spēlēm? Galu galā – ir basketbols sporta veids numur viens vai nav? Nav šaubu, ka „Arēna Rīga” jeb vismaz tās pirmais stāvs būs pārpildīts, kad Latvija spēlēs ceturtdaļfinālā, vēl lielākā ažiotāža būs, ja tiksim pusfinālā un laikam tomēr vajadzēs vērt vaļā visas tribīnes, ja Latvija 20. jūnijā spēlēs finālā, taču liels atbalsts ir vajadzīgs jau šovakar. Ko tas nozīmē – pierādīja Liepāja.