„Ar skumjām paziņojam, ka sers Bobijs Robsons ir zaudējis ilgstošo cīņu ar vēzi. Viņš nomira ļoti mierīgi šorīt [piektdien] savā mājā sievas un ģimenes klātbūtnē,” teikts ģimenes paziņojumā. „Sera Bobija Robsona bēres būs privātas un tajās piedalīsies tikai ģimenes cilvēki.”
Futbolista karjeras laikā 20.gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados viņš bija „Fulham” un Vestbronvičas „Albion” viens no komandu līderiem, bet Anglijas izlases rindās sers Bobijs Robsons gan aizvadīja tikai 20 spēles.
Tomēr futbola pasaules seru Bobiju Robsonu vairāk atcerēsies kā izcilu treneri. Ilggadējās trenera karjeras laikā spožākais sera Bobija Robsona mirklis bija 1990.gada Pasaules kausa izcīņā, kad viņa vadībā Anglija iekļuva pusfinālā, kur „pendelēs” piekāpās Vācijai.
1986.gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā Anglija sera Bobija Robsona vadībā tika līdz ceturtdaļfinālam, kur piekāpās Argentīnai. Tas mačs iegājis pasaules futbola vēsturē ar Maradonas slavenajiem ar roku gūtajiem vārtiem, ko dēvē „par Dieva roku”. Tomēr Robsons, ikreiz atceroties to notikumu, teicis, ka tam nebija nekāda sakara ar Dievu. „Tā nebija Dieva roka. Tā bija nelieša roka. Dievam ar tādiem nav nekāda sakara.. Kopš tās dienas Maradona ir nekas manās acīs uz visiem laikiem,” savā autobiogrāfijā rakstīja sers Bobijs Robsons.
Pagājušajā svētdienā sers Bobijs Robsons apmeklēja labdarības spēli, kurā 1990.gada Anglijas izlases spēlētāji (ar tā laika zvaigznēm Alanu Šīreru, Pol Gaskoinu un Pīteru Šiltonu sastāvā) ar 3:2 pieveica Vāciju. Šī spēle bija 1990.gada Pasaules kausa pusfināla atkārtojums.
Trenera karjeru sers Bobijs Robsons sāka 1967.gadā Ziemeļamerikā, uzņemoties vadīt mazpazīstamo „Vancouver Royals”. Tomēr jau 1968.gada janvārī viņš kļuva par „Fulham” galveno treneri, šajā amatā gan noturoties tikai līdz Ziemassvētkiem. 1969.gadā viņš sāka vadīt „Ipswich Town”, ar kuru kopā 1978.gadā uzvarēja Anglijas kausa izcīņā, bet 1981.gadā izcīnīja UEFA kausu.
Lielie panākumi ar līdz tam ne īpaši spīdošo komandu nepalika nepamanīti un 1982.gadā pēc Pasaules kausa izcīņas Robsons kļuva par Anglijas izlases galveno treneri, šajā amatā nomainot Ronu Grīnvudu. Tomēr pirmie gadi Anglijas izlasē nebija pārāk spīdoši Robsonam, jo valstsvienība nespēja iekļūt 1984.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā.
Taču tad sekoja iekļūšana 1986.gada Pasaules kausa finālturnīrā un leģendārā ceturtdaļfināla spēle, kurā tika zaudēts Argentīnai ar 1:2.
1990.gadā Robsona vadībā Anglija bija tuvu iekļūšanai Pasaules kausa finālā, taču angļiem kāju priekšā aizlika Vācija. Pamatlaika beigās Garijs Linekers panāca Anglijai neizšķirtu, bet „pendelēs” kļūdas pieļāva Stjuarts Pīrss un Kriss Vadls, liedzot angļiem vietu finālā.
Jau finālturnīra laikā kļuva zināms, ka sers Bobijs Robsons atstās Anglijas izlasi, jo piekrita pāriet uz Eindhovenas PSV. Vēlāk viņš trenēja Lisabonas „Sporting”, „Porto” un „Barcelona”, bet 1999.gadā atgriezās Anglijā un stājās Ņūkāslas „United’ vadībā, kas bija viņa pēdējais darbs futbolā.
Kopš 1955.gada Robsons bija precējies ar Ilziju, un pārim šajā laulībā dzimuši trīs dēli. 1991.gadā Robsonam tika diagnosticēts vēzis. Viņš pārcieta vairākas smagas operācijas, bet pirms trim gadiem viņām tika izoperēts smadzeņu audzējs. Bruņinieka kārtā Bobijs Robsons tika iesvētīts 2002.gadā.