"Kaiserwald" futbola komanda tika izveidota 1909.gada rudenī, par tās pirmo vadītāju kļuva vingrošanas skolotājs Kārlis Verkentīns. 1910.gada pavasarī "Kaiserwald" kopā ar BFC un "Union" dibināja Rīgas futbola līgu - pirmo futbola organizāciju Latvijas teritorijā.
Komandas pirmskara panākumi kopumā bija diezgan labi - vienu reizi "Kaiserwald" kļuva par Rīgas futbola līgas uzvarētāju (1913.gadā), arī citus gadus komanda nemainīgi bija viena no labākajām Latvijā. Vairāki "Kaiserwald" futbolisti šajos gados spēlēja Rīgas izlasē pret citu cariskās Krievijas pilsētu komandām.
Tomēr neapšaubāmi būtiskāki bija "Kaiserwald" sasniegumi divdesmito gadu sākuma Latvijā, kad savus pirmos soļus spēra neatkarīgās valsts sporta dzīve.
Par Latvijas meistarvienību "Kaiserwald" neapšaubāmi varēja kļūt vismaz trīs reizes, bet 1921.gadā, kad notika pirmā meistarības izcīņa, ātri pienākusī ziema neļāva turnīru pabeigt un gandrīz drošais tituls "Kaiserwald" komandai aizgāja secen. Līdz ar to pirmo reizi par Latvijas čempioni "Kaiserwald" kļuva gadu vēlāk, kad tā ļoti pārliecinoši izcīnīja 1.vietu Rīgas meistarībā. Otro titulu "Kaiserwald" izcīnīja gadu vēlāk, atkal pietiekoši pārliecinoši, atšķirīgi bija tikai komandas galvenie pretinieki - Rīgas meistarībā 1923.gadā JKS lomu bija uzņēmies RFK, bet titula apstiprināšanai "Kaiserwald" bija nepieciešams uzvarēt arī labāko provinces futbola vienību - Liepājas LNJS, ko rīdzinieki veiksmīgi paveica (uzvarot ar 4-0).
Tā kā "Kaiserwald" bija vācu komanda, tās futbolistu pārstāvniecība Latvijas izlasē 1922.-23.gadā varētu būt bijusi nedaudz zemāka nekā tā būtu, vērtējot tikai futbolistu spējas, tomēr kopumā pieci "Kaiserwald" futbolisti Latvijas izlases krāsas aizstāvēja - tie bija Česlavs Stančiks un četri brāļi Plades. Var teikt, ka Plades bija baltvāciešu ekvivalents brāļiem Bārdām, un noteikt, kuri kopumā bija labāki, droši vien nav iespējams. Kopumā "Kaiserwald" rindās spēlēja veseli seši brāļi Plades, ievērojamākais no viņiem neapšaubāmi bija Voldemārs Plade, kurš Latvijas izlasē spēlēja līdz pat divdesmito gadu beigām, kopumā tās rindās aizvadot 16 spēles un gūstot 9 vārtus. Pa reizei izlasē spēlēja arī Teodors, Arvīds un Kurts Plades (vēl "Kaiserwald" rindās spēlēja Bruno un Oto Plades 0 tiesa, ne pirmajā komandā). No "Kaiserwald" futbolistiem, kas izlasē nespēlēja, noteikti pieminēšanas vērts bija tās vārtsargs Arvīds Graupners, ko varēja saukt par Latvijas vārtsargu skolas pamatlicēju. Starp citu, Graupners kā vārtsargs - paraugs minēts arī Anšlava Eglīša atmiņu romānā "Pansija pilī".
Ilgi tomēr "Kaiserwald" panākumi nebija, un lielā mērā komandas norietu veicināja Latvijas futbola savienības vadība, kas 1924.gada Rīgas meistarībā ar atpakaļejošu datumu aizliedza piedalīties ārvalstu pilsoņiem. "Kaiserwald" rindās šādi futbolisti bija vairāki - anglis Hodžs, vācietis Makss Lorencs, holandietis Jakovs Šarfs, polis Maļušins (ja kas - jau 1922.gadā tika mēģināts atņemt "Kaiserwaldam" meistartitulu Šarfa pilsonības jautājuma dēļ, taču toreiz - neveiksmīgi). Komandas pirmo divu spēļu rezultāti 1924.gada meistarībā tika anulēti, kā rezultātā "Kaiserwald" no turnīra protesta pēc izstājās. Protams, vēl vienu titulu "Kaiserwald" izcīnīt tāpat nevarētu - 1924.gadā RFK jau bija kļuvis spēcīgāks par "Ķeizarmežu", taču domājams, ka otro vietu Rīgas meistarībā šī komanda izcīnīt tomēr varētu.
Nākamajā gadā trim ārvalstniekiem katrā komandā spēlēt atļāva, bet "Kaiserwald" vairs nebija tas, kas agrāk. Nespēlēja vairs Kurts un Teodors Plades, Hodžs, tāpat Dumbergs, Johansons, Vorms. Viņu vietā nākušie futbolisti nebija pietiekami spēcīgi, lai komanda varētu cīnīties par visaugstākajiem mērķiem un likumsakarīgi Rīgas meistarība sešu komandu konkurencē "Kaiserwald" spēja ieņemt vien piekto vietu, bet pēc sezonas komandu vispār likvidēja, jo tās nākotne nerādījās sevišķi spoža.
Latvijas sportam raksturīgā stilā piecus gadus vēlāk "Kaiserwald" tika atjaunota. Tomēr futbols šajos gados Latvijā bija gājis uz priekšu, un sapņot par cīņu par meistartitulu jaunā "Kaiserwald" komanda nevarēja. No trīsdesmito gadu sākuma komanda spēlēja Rīgas meistarības 2.līgā,1932.gadā izcīnot šajā turnīrā otro vietu un iegūstot tiesības no nākamā gada spēlēt paplašinātajā 1.līgā. Tāda līmeņa futbolistu kā brāļi Plades, Graupners, Vorms, šai atjaunotajai "Kaiserwald", protams, nebija, taču 1933.gadā šķita iespējams, ka nākotnē "Kaiserwald" atkal varētu būt viena no spēcīgākajām Latvijas komandām. Ne velti tā 1.līgā tā ar "Kružoku" dalīja 2.vietu. Tomēr turpinājums īsti nesekoja - vairāki labākie komandas futbolisti (Šūmanis, Detlavs, Švarcšulcs) pārgāja uz Virslīgas JKS. Papildinājumi gan arī nebija zemē metami - no "Kružoka" uz "Kaiserwald" pārnāca Nikolajs Arsamazcevs, Aleksandrs Jekimovs un V.Jekimovs. Tomēr 1934.gada 1.līgā "Kaiserwald" bija tikai vidusmēra komanda, kas sezonas noslēgumā samierinājās ar 7.vietu no 13 komandām. Pozitīvi atzīmēties šajā gadā "Kaiserwald" spēja vienīgi sezonas noslēguma zibensturnīrā, kur komanda sasniedza finālu (visās spēlēs gan "Kaiserwald" tālāk tika nospēlējot neizšķirti un uzvarot lozes vilkšanā).
Komandas rezultātos nesaskatot pietiekamu progresu, "Kaiserwald" komandu izlēma atkal likvidēt - arī tādēļ, ka tā neattaisnoja savu Latvijas meistarvienības vārdu. Vai šis lēmums attiecīgajā situācijā bija pareizs, par to tagad grūti spriest, bet skaidrs ir viens - punkts Latvijas pirmās futbola meistarkomandas gaitām netika pielikts tādā brīdī, kad daudzi šīs komandas likvidēšanu sevišķi pārdzīvotu. Bija 1.līgas komanda, un izbija. Komandas labākie spēlētāji - Lukovskis un Hāzenfūss pārgāja uz "Rīgas Vandereru". Lukovskim, kuru uzskatīja par labāko kreisās malas uzbrucēju 1.līgā, "Vandererā" tika paredzēta laba nākotne, ieņemot uz ASK pārgājušā Vaclava Borduško vietu, taču praksē augstāk par RV rezerves komandu Lukovskis netika, ne reizes netiekot laukumā Virslīgas spēlēs. Tikām mazā auguma aizsargs Hāzenfūss 1935.gadā bija regulārs RV komandas pamatsastāva vīrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
