Līdz šim nebija skaidrības, cik vārtus izlasē guvis pirsmkara laika futbolists Ēriks Pētersons, jo pēc vieniem datiem viņš bija guvis 21 vārtu, bet pēc citiem - 24 vārtus. Šaubas radīja 1930.gada 17.augustā notikušajā spēlē, kurā Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 3:3 ar Lietuvu, Pētersona kontā ieskaitītie visi trīs izlases vārti, tomēr viņš neguva nevienus no tiem.
"Pētersons guva 21 vārtus, un to var apgalvot ar 99 procentu garantiju. Katrā ziņā tanī spēlē Kauņā viņš ar vārtu guvumu neizcēlās," iepriekš izteicās futbola vēsturnieks Juris Zuntners. "Cita lieta, ka tolaik bija grūti skaitīt vārtus salīdzinājumā ar mūsdienām, jo pretiniekam pietika kaut nedaudz pieskarties bumbai, lai tas tiktu ieskaitīts kā sitiens savos vārtos."
Zuntners kā uzticamākos avotus izmanto tā laika Latvijas laikrakstu "Jaunākās Ziņas" un "Latvis" pēcspēles dienu izdevumus.
Tāpat trešdienas mačā Andrejs Rubins kļuva ceturto spēlētāju, kurš Latvijas izlasē aizvadījis vismaz 100 mačus. Šajā spēlē pussargs laukumā devās 69.minūtē.
Līdz šim 100 spēles Latvijas izlasē bija aizvadījis kapteinis Vitālijs Astafjevs, kuram trešdienas spēle bija 153., kā arī karjeras beigušie Imants Bleidelis, kurš piedalījies 106.mačos, un Mihails Zemļinskis, kurš piedalījies 105.spēlēs.
Pie 100 maču robežas pašlaik ir arī Igors Stepanovs, kurš aizvadījis 99 spēles, un Juris Laizāns, kurš piedalījies 98 mačos.
Kā pastāstīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) preses sekretārs Mārtiņš Hartmanis, futbolistus pašreiz nav plānots sveikt īpaši, bet pēc trešdienas mača viņi abi saņēmuši apsveikumus no komandas biedriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
