Latvija uzvar Šveici un sper platu soli pretim ceturtdaļfinālam

Foto galerija

Mača pamatlaikā vārtus Latvijas labā guva Mārtiņš Cipulis, bet izšķirošo "bullīti" realizēja Aleksandrs Ņiživijs. Fantastisku spēli demonstrēja vārtsargs Edgars Masaļskis, kurš atvairīja 38 no 39 šveiciešu izdarītajiem metieniem.

Spēlē pirmo momentu izveidoja Šveices hokejisti, kad tās valstsvienības veterāns Sandijs Žanīns netrāpīja tukšos vārtos. Turpinājumā Latvijas komanda nonāca mazākumā (divu minūšu noraidījumu saņēma Miķelis Rēdlihs), kas beidzās ar Šveices komandas ofensīvu mūsu aizsardzības zonā, bet veiksmīgi nospēlēja Latvijas komandas aizsargi un vārtsargs, kā arī veiksme bija mūsu pusē.

Iespēja uzmest pa vārtiem, atrodoties skaitliskajā mazākumā, bija arī Jānim Spruktam, kura raidīto ripu tvēra Šveices komandas vārtsargs Martins Gerbers. Pēc skaitliskā vairākuma beigām Šveices komanda turpināja spēlēt agresīvi un kontrolēja ripu Latvijas komandas aizsardzības zonā. Šveices spēles maniere izprovocēja uz vēl vienu noraidījumu Latvijas komandu, šoreiz uz noraidīto spēlētāju soliņa devās Armands Bērziņs. Šajā vairākumā reālāka iespēja pārspēt Masaļski bija Romānam Vikam, kurš atradoties divus metrus no vārtiem saņēma precīzu piespēli no partnera un izdarīja brīvu metienu pa Masaļska vārtiem, rezultāts uz tablo nemainījās.

Arī otro skaitlisko vairākumu laukuma saimniekiem realizēt neizdevās, bet viņi turpināja uzbrukt uz Latvijas komandas vārtiem, kas vainagojās ar vairākiem bīstamiem momentiem pie Masaļska vārtiem, bet tie visi tika neitralizēti. Spēles gaitā vienīgā iespēja tikt ārā no savas aizsardzības zonas Latvijas hokejistiem bija tikai tad, kad ripu raidīja pāri visām zonām, vai iemetiens bija pretinieka laukuma pusē. Perioda otrajā pusē otro noraidījumu spēlē nopelnīja Miķelis Rēdlihs, kas spēles gaitu neietekmēja, jo Šveice turpināja atrasties mūsu aizsardzības zonā un kontrolēja ripu. Šveicei pat izdevās gūt vārtus, bet tie netika ieskaitīt, jo metiena brīdī vārtsarga laukumā atradās Romāno Lems.

Nepilnas piecas minūtes līdz spēles beigām pirmo noraidījumu nopelnīja Šveices komanda, bet tas neliedza viņiem turpināt uzbrukt, kas arī maksāja viņiem zaudētus vārtus. Šveices komandas spēlētāja piespēli pārtvēra Aleksandrs Ņiživijs, kurš to precīzi piespēlēja ātrumā esošajam Herbertam Vasiļjevam, kas savukārt laicīgi pamanīja Mārtiņu Cipuli un atdeva tam precīzu piespēli uz nūjas lāpstiņas. Cipulis radušos iespēju gūt vārtus izmantoja raidot ripu jau pustukšajos Šveices komandas vārtos, 1:0 Latvijas labā.

Pirmā perioda beigas pagāja Latvijas zīmē, jo iespējas gūt vārtus bija Rodrigo Laviņam, Georgijam Pujacam, Kārlim Skrastiņam, bet neviens no viņiem nepārspēja Gerberu otro reizi.

Spēles otrais periods sākās ar Mārtiņa Karsuma bīstamu metienu pa Gerbera vārtiem, bet pieredzējušais vārtsargs šoreiz bija pārāks pār uzbrucēju. Otrajā periodā bija nospēlētas nepilnas divas minūtes, kad divu minūšu noraidījumu nopelnīja Rodrigo Laviņš, kas ļāva Šveices komandai atgūt iniciatīvu spēlē un laba iespēja gūt vārtus bija Ivo Rūtemanam, bet viņa metiens nebija precīzs.

Neskatoties uz skaitlisko mazākumu Latvijas komanda centās izmantot iespēju pretuzbrukumam, bet to pārtrauca Šveices spēlētāji, kuru uzbrucējam bija iespēja iziet viens pret vienu ar Masaļski, bet pašaizliedzīgi, bet ar pārkāpumu spēlēja Aleksandrs Jerofejevs, Šveicei lielais skaitliskais vairākums 5 pret 3. Šajā vairākumā Šveices komanda kontrolēja ripu mūsu aizsardzības zonā, bet neko bīstamu neizveidoja līdz vairākuma beigām, kad pie Masaļska vārtiem izveidojās divi bīstami momenti. Vispirms Blindenbahers, bet pēc tam Špungers izdarīja metienus pa Latvijas valstsvienības vārtiem, kurus Masaļskis tvēra.

Pēc skaitliskā mazākuma beigām iespēja gūt vārtus bija noraidītajam Jerofejevam, bet viņa mesto ripu pārliecinoši tvēra Gerbers. Pēc lielā mazākuma bija pagājušas tikai četras minūtes, kad uz noraidīto soliņa devās Ģirts Ankipāns, atkal skaitliskais vairākums Švecies komandai. Šoreiz laukuma saimniekiem izdevās vairāki bīstami momenti, divas reizes pēc kārtas bīstamus metienus izdarīja Martins Pluss, bet rezultāts uz tablo nemainījās.

Kad līdz perioda beigām bija atlikušas deviņas minūtes noraidījumu par spēlētāju skaita pārkāpumu saņēma Šveices komanda, bet tas viņiem netraucēja apdraudēt mūsu vārtus uz pretuzbrukumiem, no kuriem viens beidzās ar metienu no tuvas distances pa Masaļska sargātajiem vārtiem un abpusējo noraidījumu.

Turpinājumā vēl viena iespēja apspēlēt mūsu komandas vārtsargu un aizsargus bija Šveices komandai, kuras rindās aktīvi spēlēja Martins Pluss, kas vairākkārt traucēja mūsu aizsargus un vārtsargu. Trīs ar pusi minūtes līdz spēles beigām vēlreiz vairākumā atradās Latvijas komanda, bet ne Aleksandram Ņiživijam, ne Mārtiņam Cipulim savas iespējas gūt vārtus izmantot neizdevās, jo pašaizliedzīgi nospēlēja pretinieku aizsargs Gorans Bezina, kā arī komandu glāba Martins Gerbers.

Cīņas trešajā periodā, jau no pirmās perioda sekundes, uzbrukumā devās Šveices komanda, bet lielisku sniegumu vārtos turpināja demonstrēt Masaļskis. Spēles tiesneši arī turpināja darīt savu darbu un noraidījumi sekoja viens pēc otra Latvijas komandai. Trešajā periodā tika nospēlētas nepilnas divas minūtes un uz noraidīto soliņa devās Aigars Cipruss, bet minūti vēlāk Ciprusam pievienojās Georgijas Pujacs, bet lielo pārsvaru Šveices komandai izmantot neizdevās, pat vēl sliktāk - trīs sekundes pēc Pujaca noraidījuma uz soliņa devās Martins Pluss, bet četrdesmit sekundes vēlāk Plusam piebiedrojās Blindenbahers. Pirmajā gadījumā, kad Šveicei bija pārsvars 5 pret 3, laukuma saimniekiem izdevās izveidot bīstamus momentus pie Latvijas vārtiem, bet fantastiski spēlēja Masaļskis.

Spēles trešo periodu varētu nosaukt kā iemidzinošu, jo šveicieši mēģināja uzbrukt, latvieši - aizsargāties, kas viņiem veiksmīgi arī izdevās, jo Šveices komanda nevarēja, nemācēja, atrast atslēgu no Latvijas komandas vārtiem. Piecas minūtes pirms spēles beigām noraidīts tika Mārtiņš Cipulis, kas arī atmodināja Šveices komandu un tā arvien agresīvāk mēģināja gūt vārtus, bet Latvijas komandu turpināja sargāt veiksme un Masaļskis ar aizsargiem.

Trīs minūtes pirms perioda beigām nepelnītu noraidījumu nopelnīja Kristaps Sotnieks un Šveices komandas galvenais treneris pieprasīja pusminūtes pārtraukumu, kura laikā tika atrasta atslēga no Latvijas komandas vārtiem. Līdz spēles beigām bija atlikusi minūte un trīsdesmit sekundes, kad neizšķirtu panāca Šveices komandas spēlētājs Andres Ambuls, kurš izrādījās veiksmīgāks vārtu priekšā un raidīja ripu lieliski spēlējošā Masaļska vārtos, 1:1.

Papildlaikā turpinājās Šveices komandas ofensīva, bet bez 100% vārtu gūšanas iespējām. Tuvojoties papildlaika beigām iespēja pārspēt Masaļski bija Vikam, bet līdz galam apvadīt mūsu vārtsargu viņam neizdevās un Masaļskis ar kājsargu ripu atvairīja. Papildlaika pēdējās sekundēs iespēja izraut uzvaru bija Latvijas komandai, bet to liedza kļūdas piespēlē un, varbūt, ledus kvalitāte.

Pēc spēles metienos zvaigžnu stundu turpināja piedzīvot Edgars Masaļskis, kurš atvairīja visus trīs pretinieku metienus, bet Aleksandrs Ņiživijs realizēja pirmo izgājienu pret Martinu Gerberu, ar to pietika. Latvija izcīnīja trešo uzvaru 2009.gada pasaules čempionātā.

Par labāko spēlētāju Latvijas komandā pelnīti tika atzīts Edgars Masaļskis, bet pretinieku rindās labākā spēlētāja tituls Sandijam Žaninam.

Pēc otrā posma spēlēm pa četrām labākajām komandām no E un F grupām iekļūs ceturtdaļfinālā, bet pārējām šo grupu izlasēm turnīrs būs beidzies. Sīkāk ar situāciju turnīra tabulā var iepazīties ŠEIT.

Atgādinām, ka Latvijas izlase pasaules čempionāta pirmajā spēlē ar 2:4 zaudēja ASV izlasei, bet pēc tam pēcspēles „bullīšos” sensacionāli ar 3:2 uzvarēja Zviedriju un smagā cīņā ar 2:0 pārspēja arī Austriju.

Ar šveiciešiem Latvijas izlase kopumā ir tikusies 16 reizes – Latvijai šajās spēlēs četras uzvaras, trīs neizšķirti un deviņi zaudējumi. Vēl sliktāk pret šveiciešiem ir veicies pasaules čempionātos: skaitot arī pirmskara čempionātus, Latvija deviņās spēlēs divreiz ir tikusi pie neizšķirta un piedzīvojusi septiņus zaudējumus.

Pēdējo reizi ar šveiciešiem ceļi krustojās 2006.gada nogalē, kad Bratislavā ‘Loto Cup” turnīrā Latvija uzvarēja „bullīšos” ar 5:4. Savukārt pasaules čempionātos pēdējo reizi ar šveiciešiem spēlēts 2004.gadā, kad Prāgā spēle noslēdzās neizšķirti 1:1.

Tomēr, laikam, vislabāk Šveici pazīst Latvijas treneru korpuss Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš. 1996.gadā pasaules čempionātā B divīzijā, kas risinājās Eindhovenā, Latvija cīnījās neizšķirti 1:1 ar Šveici un ieguva ceļazīmi uz spēcīgāko divīziju. Latvijai toreiz vienīgos vārtus guva Oļegs Znaroks, burtiski iestumjot ripu pretinieku vārtos. Savukārt Vītoliņš hokejista karjeras laikā ilgu laiku spēlēja Šveicē.

Vēl priekšsacīkstēs Latvija tiksies ar Franciju (2.maijā pulksten 17:15) un Krieviju (3.maijā pulksten 21:15).
$t1='latvija'; $t2='sveice'; include "$includes_dir/projects/hockey2009/delfistar/bestplayer5.inc"; ?>