Sieviešu komandu sprinta sacensībās priekšsacīkstēs kā pirmās vāciešu Kristīnes Fogeles un Mirjamai Veltes pasaules rekordu - 32,549 sekundes - laboja Lielbritānijas riteņbraucējas Viktorija Pendltone un Džesa Verniša, distanci veicot 32,526 sekundēs.
Neilgi pēc tam rekordu laboja Ķīnas pārstāves Dzjiņdzje Guna un Šuana Guo, kuru uzrādītais laiks bija 32,447 sekundes. Nedaudz vēlāk jau pirmajā kārtā ķīniešu sportistes ar rezultātu 32,442 sekundes laboja pašas savu rekordu.
Tomēr rekordu labošanu nedaudz aizēnoja britu sportistu neveiksme. Sacensību pirmajā kārtā britu sportistes sasniedza labu laiku, kas ļāva finālā tikties ar Ķīnas riteņbraucējām, taču tika diskvalificētas, jo nākamajā kārtā neatļautā vietā mainījušās vietām.
Ar to dramatiskie notikumi nebeidzās. Finālā ķīnietes bija ātrākas par vācietēm Kristīni Fogeli un Miriamu Velti, tomēr Ķīnas sportistes piemeklēja britu komandas liktenis - diskvalifikācija par mainīšanos neatļautā vietā.
Tādējādi Vācijai tika zelts, Ķīnai - sudrabs, bet bronzas medaļas izcīnīja austrālietes Kārla Makaloha un Anna Mērsa.
Vīriešu sprinta sacensībās sportisti arī laboja rekordus. Sākotnēji Lielbritānijas komanda Kriss Hojs, Filps Hainds un Džeisons Kenijs laboja olimpisko rekordu - Lielbritānijas komandas rezultāts bija 43,065 sekundes. Pēc tam briti pirmajā kārtā sasniedza jaunu pasaules rekordu veica42,747 sekundēs, bet finālā triumfēja ar jaunu rekordu - 42,600 sekundes. Sudrabs tika Francijai (Gregorijs Božē, Mišels d'Almeida un Kevins Siro), bet bronza - Vācijai ( Renē Enderss, Roberts Forstemans un Maksimiljans Levijs).
Līdz ar to sers Kriss Hojs, kurš bija Lielbritānijas karognesējs Londonas Olimpiādes atklāšanā, kļuva par pieckārtējo olimpisko čempionu, panākot tituliem bagātāko britu olimpieti Stīvu Redgreivu.
Tikmēr vēl viens pasaules rekords krita vīriešu komandu iedzīšanā - Lielbritānijas līdzjutējus pēc drāmas nedaudz iepriecināja mājinieku komanda, sasniedzot rezultātu trīs minūtes un 52,449 sekundes.