Meklējot izskaidrojumu Latvijas sportistu pozitīvajām dopinga analīzēm, Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) ārste Maruta Noveičuka konstatējusi, ka atlēti par aizliegtā preparāta nandrolona upuriem var kļūt nejauši, BNS trešdien pavēstīja LOV.
Vairāk par gadu meklējot ticamu pamatojumu pozitīvajai Andra Reinholda dopinga analīzei Sidnejas olimpiskajās spēlēs, Noveičuka konsultējās ar Latvijas un ārzemju profesoriem, taču izskaidrojumu praktiski neguva.

Noveičuka un viņas kolēģi norāda uz Toronto universitātes docenta Mauro Dipaskuales darbu par nandrolona tēmu, kurā uzsvērta patlaban izmantoto dopinga analīžu metodikas nepilnība, neņemot vērā daudzus dabiskus cilvēka organismu ietekmējošus faktorus.

Rakstā "Pozitīvs nandrolona tests - ko tas nozīmē", balstoties uz 34 autoritatīviem zinātniskiem pētījumiem, ārsts apraksta nandrolona pētīšanas vēsturi, pašlaik izprotamos tā rašanās ceļus un dopinga analīžu nepilnības. Dipaskuale uzsver, ka nandrolons un it sevišķi tā metabolīti var rasties cilvēka organismā sarežģītā vielmaiņas ceļā. Nandrolons nav obligāti jāapēd kā medicīnisks preparāts, pārtikas piedeva vai uztura sastāvdaļa, lai dopinga tests būtu pozitīvs.

Novirzes enzīmos, kuri piedalās vīrišķo un sievišķo hormonu veidošanā, var izraisīt pastiprinātu nortestosterona un tā metabolītu veidošanos. Savukārt enzīmu novirzes var radīt iejaukšanās hormonālajā sistēmā ar dažādiem hormonālajiem preparātiem, fiziska slodze, slimības, stress, iedzimtība.

Dipaskuale min 1999. gadā veiktu pētījumu, kurā futbolistiem pēc spēles nandrolona metabolītu līmenis bija 3 reizes lielāks nekā pirms mača. Savukārt iedzimtības dēļ 11 procentiem vīriešu dabiskais nandrolona metabolītu līmenis urīnā ir lielāks par 2 nanogramiem mililitrā, kas ir dopinga analīzēs pieļaujamā norma.

Nandrolona metabolīti var rasties arī pašā dopinga analīzes procesā no citiem steroīdiem, norāda Dipaskuale.

Pēc universitātes docenta domām, Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) to visu zina, bet pašreiz neredz izeju, kā cīnīties pret dopinga lietošanu, lai neciestu atsevišķi nevainīgi sportisti.

2001. gadā arī vairākiem Latvijas sportistiem dopinga analīzēs konstatēja nandrolona pieļaujamā līmeņa pārsniegšanu. Diskvalifikāciju uz diviem gadiem saņēma pieccīņnieks Deniss Čerkovskis un svarcēlājs Viktors Ščerbatihs, bet vieglatlētam Staņislavam Olijaram, pamatojoties uz analīžu veikšanā pieļautajām formālajām nepilnībām, izdevās izvairīties no soda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!