Skrituļslidošana – sports, nevis atpūta  (1)

Mērķis - protams, sagatavoties startam "Nike Riga Run 2011", kurā iekļauta arī disciplīna skrituļslidotājiem.

-        Daudziem skrituļslidošana saistās tikai ar labu atpūtu, nevis nopietnu sportu. Kā tad īsti ir?

-        Ja neskaitām sportistus, tad pie mums, Latvijā, vairumam tiešām skrituļslidošana nozīmē atpūsties, paslidināties, lielākoties kopā ar ģimeni. Vecāki bieži vien uzliek bērnus uz slidām, kamēr paši var pastaigāties pa parku vai pasēdēt uz soliņa. Uzskatu, ka tas ir ļoti labi, bet daudzus nemaz neinteresē iemācīties pareizu skrituļslidošanas tehniku - sak', kāpēc man to vajag, ja jau tāpat tieku uz priekšu. Taču ir arī tādi, kuri tāpat necer uz augstiem rezultātiem, bet viņiem ir svarīgi, lai varētu estētiski skaisti slidot, tāpat arī apzinās, ka, liekot pareizi soli un darot to tehniski precīzi, iespējams, spēka un enerģijas patēriņš būs līdzīgs, savukārt sasniegtais ātrums - krietni lielāks. Protams, svarīgi ir arī tas, ka pareiza tehnika dod iespēju nodarbināt pareizās muskuļu grupas. Ja darām neprecīzi, tad varam pārpūlēties, un šādos gadījumos visbiežāk cieš mugura. Arī kritieni notiek biežāk un smagāk, nekā tad, ja slido pareizi, esi kompaktākā pozā, nevis tik izslējies taisns.

-        Kas ir galvenais, kas jāiemācās ikvienam, kurš vēlas nodarboties ar šo sporta veidu?

-        Daba mūsos to nav ielikusi, taču ir svarīgi apzināties to, ka ikvienai kustībai ir jābūt kontrolētai. Cilvēks met kājas, vicina rokas, tur augumu, un it kā viss notiek, taču, ja kaut reizi sajūt, kā īstenībā viss notiek - kā tā kāja iet, kā strādā augšdaļa, ko dara rokas, tad pavisam mainās slidošana. Tieši to cenšos iemācīt ikvienam treniņos Mežaparkā - sajust to, ka slidai ir iekšmala un ārmala, ka var soli sākt, noliekot slidu uz priekšējā riteņa un vēl dažādas detaļas, kas beigās veido rezultātu. Viņi jau to redz pēc katras reizes, kad izdodas uzlabot savus rezultātus, tāpat arī pašsajūtu slidojuma laikā.

-        Kuras muskuļu grupas tiek trenētas, jo skrituļslidošana noteikti nav tikai kardiotreniņš?

-        Uzskatu, ka jebkurš sporta veids ir spēka treniņš, jo jāpārvar zināma pretestība. Teiksim, ar savu ķermeņa masu ir jāatraujas no zemes, skrienot jāatsperas, vai, ar riteni braucot, jātiek uz priekšu, ko ļauj kājas, kas min pedāļus, un muskuļi strādā. Skrituļslidošana ir cikliskais sporta veids, kurā liela nozīme ir ritmam, lai varētu iegūt laidenu slīdējumu. Tad noteikti strādā augšstilba priekšējie, tāpat arī aizmugurējie muskuļi un ikru muskuļi, kuri īpaši pieslēdzas, kad braucam pa nelīdzenāku virsmu, palīdzot balansēt ķermeni. Ļoti labi tiek attīstīti arī dibena muskuļi, vēdera muskulatūra un muguras lejasdaļa. Ķermeņa augšdaļa jātur stingri, tajā pašā laikā nedrīkst būt sasprindzināta, un to paveic muskuļi, kuri ir ieslēgti, bet nav savilkti. Tā kā kustības ir kontrolētas, tāpēc muskuļiem nemitīgi jāstrādā. Ir cilvēki, kuriem vēdera muskulatūra paliek stingrāka tieši pēc skrituļošanas, nevis īpašu treniņu veikšanas. Vēzējot rokas, strādā plecu muskuļi, kā arī bicepsi un tricepsi. Tāpēc varu teikt, ka skrituļslidošana nodarbina visu ķermeni.

-        Vai nav jābaidās par pārāk muskuļota ķermeņa iegūšanu, ja tas ir tik efektīvs treniņš?

-        Profesionālajiem sportistiem noteikti no tā nav bail, taču uzskatu, ka cilvēkam vispār nevajadzētu baidīties no masas pieauguma. Muskuļi vienmēr būs smagāki par taukiem, jo ir tikai un vienīgi liesa gaļa, tāpēc arī ir gadījumi, kad pēc treniņa svari rāda lielāku ciparu, nekā pirms tam. Taču jo lielāka muskuļu masa, jo labāk tiek dedzināti tauki. Iespējams, ka svara kilogrami paliek vairāk, tāpat arī apkārtmērs kādā brīdī, taču tas ir tāpēc, ka zem tauku slāņa izveidojušies stingri muskuļi un ka nepieciešams treniņos vien nodedzināt tos taukus nost. Ir jārēķinās, ka skrituļslidošana attīstīs muskuļus un izveidos zināms reljefs, turklāt, pareizi trenējoties un vienmēr iesildoties/atsildoties, sadzītiem muskuļiem noteikti nevajadzētu veidoties.

-        Cik ātri var iemācīties braukt ar slidām?

-        Ja cilvēkam vispār nav priekšzināšanu, tad pietiek kaut ar vienu individuālo treniņu, lai apgūtu pamatus, bet pēc pieciem - jau pavisam labi. Savukārt grupu treniņos viss atkarīgs no tā, cik daudz cilvēks pats ir gatavs uztvert un strādāt. Taču arī tad ir ļoti daudz vērtīgas, kvalitatīvas informācijas, kas var palīdzēt ikvienam uzlabot slidojumu, un pēc pieciem treniņiem ir vērojamas izmaiņas. Vai ir grūtāk iemācīt no nulles vai mainīt jau esošu slidotāju? Tas var būt divējādi. No nulles it kā ir vieglāk, bet tas var prasīt ilgāku laiku, jo jāattīsta vispārējā koordinācija un stabilitāte. Taču, ja cilvēks iemācījies nepareizi, bet ir salīdzinoši stabils uz slidām, turklāt ir vēlme apgūt jaunas lietas, tad tas varētu būt ātrāk sasniedzams mērķis.

-        Vai 10km distance skrituļslidotājiem ir liela distance?

-        Noteikti ne. Ierastākas distances ir maratoni un pusmaratoni. Man pašai bija 14 gadu, kad pirmoreiz ar skrituļslidām veicu pirmo maratonu. Tas likās traki, jo bija ļoti grūti tajā vecumā. Taču 10km ir darbiņš aptuveni 30-40 minūtēm, turklāt inerce, kuru rada skrituļslidas, ir liela, tāpēc noteikti ir vieglāk šo distanci veikt ar slidām, nevis, piemēram, skrienot. Ar pareizu tehniku nevajadzētu būt problēmām to paveikt.