"Labprāt palīdzētu citiem ar padomu un patiesībā jau tagad to daru. Visu mūsu izlases sportistu kamanas neesmu būvējis, taču visām vairāk vai mazāk arī mana roka un galva ir pielikta. Arī ar savu redzējumu treniņu procesā nekad neesmu skopojies," intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" saka Rubenis. "Prieks, ka, salīdzinot ar to, kas bija pirms gadiem četriem, Latvijas izlase sāk izskatīties pēc komandas."
Sportists neslēpj, ka viņam šai jomā jau bijuši piedāvājumi no ārvalstu komandām, bet tomēr labprātāk paliktu Latvijā. "Šosezon man darbu piedāvāja divu valstu izlasēs, taču neesmu viņiem neko skaidri atbildējis, jo nezinu, kāda situācija būs šeit – kādas iespējas, ko varēsim paveikt. Labprātāk strādātu zemē, kurā esmu dzimis un uzaudzis, nevis meklētu siltāku pavardu citā pasaules malā. Ļoti ceru, ka varēšu turpināt darbu kopā ar Latvijas izlasi," atzīstas Mārtiņš. "Tie ir konkrēti priekšlikumi strādāt vismaz līdz Soču Olimpiskajām spēlēm. Āķis ir pietiekami sirsnīgs, un, ja tas man būtu vien naudas jautājums, piekristu, daudz nedomājot."
Pats Mārtiņš nav metis sportošanu pie malas, lai gan pēdējos gados četros gados pēc Tūrīnas bronzas viņa panākumi bijuši pieticīgāki. "Konkurenti uz priekšu iet lielākiem soļiem nekā Latvijas izlase. Viens no maniem mīnusiem – nemāku prasīt naudu. Iespējams, ja sistu dūri galdā vai sāktu lūgties, būtu tikuši tālāk," viņš saka. "Tehnoloģijas pasaulē strauji attīstās. Arī Latvijai būtu vajadzīgs zinātniski tehniskais centrs, kurā strādāt ar kamanām, bobsleju, skeletonu un citiem tehniskajiem sporta veidiem."
Šajā Pasaules kausa izcīņas sezonā Mārtiņš Rubenis tikai trijos no deviņiem posmiem, augstāko rezultātu - trešo vietu - sasniedzot savā mājas trasē Siguldā, un kopvērtējumā ar 101 punktu ierindojās 29. vietā. Labākais no Latvijas sportistiem bija Inārs Kivlenieks, kurš septiņos posmos sakrāja 156 punktus un ierindojās 23. vietā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
